Biežāk uzdotie jautājumi par rozāciju: atbild Dr. Gunita Žukovska

Rozāciju raksturo pastāvīgs sejas centrālās daļas apsārtums, kuru pamatā novēro pieaugušajiem vecuma grupā pēc 30 gadiem. Tomēr jāņem vērā, ka nereti pirmās pazīmes var parādīties jau sākot no 20 gadu vecuma. Ja sākotnēji novēro pārejošu sejas apsārtumu, kas izzūd 10-60 minūšu laikā, tad, laikam ejot, tas kļūst par pastāvīgu ādas simptomu.

Piemērotākais laiks dermatologa apmeklējumam ir brīdis, kad cilvēks sāk pastiprināti pievērst uzmanību notiekošajām ādas izmaiņām, kad apsārtums sāk traucēt ikdienai un tas vairs nav tikai kā normāla ādas reakcija dažu minūšu garumā pēc fiziskām aktivitātēm vai atrašanās siltā vidē. Laicīga vēršanās pie speciālista var novērst rozācijas simptomu pastiprināšanos.

Veiksmīgai cīņai ar rozācijas simptomiem jāsākas ar pareizu ādas kopšanu, iekļaujot jūtīgai ādai piemērotus mitrinošus krēmus, saules aizsargdzlīdzekļu lietošanu un izvairīšanos no ādas kopšanas produktiem, kas var lieki kairināt ādu. Ne mazāk svarīgi ir apzināties un izvairīties no rozāciju veicinošajiem riska faktoriem.

Rozācijas ārstēšanā tiek izmantoti gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojami medikamenti, kā arī lāzerprocedūras. Medikamentos esošās aktīvās vielas darbojas uz kādu no diviem galvenajiem simptomiem – apsārtumu vai pinnēm, kas ar laiku rodas neārstētas rozācijas gadījumā. Neviens medikaments pilnībā neizārstē rozāciju, taču katra rozācijas apakšvarianta gadījumā, ievērojot dermatologa nozīmēto terapiju, ir iespējams panākt ilglaicīgu un noturīgu ādas stāvokļa uzlabošanos.

Iekaisīgu elementu – piņņu ārstēšanā visbiežāk izmanto ārīgi lietojamus līdzekļus, kuru sastāvā ir azelaīnskābe un kuriem piemīt antibakteriāla iedarbība; - metronidazolu, vai ivermektīnu, kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības. Reizēm īslaicīgu kursu veidā simptomu paasinājumu gadījumā papildus tiek nozīmētas iekšķīgi lietojamas antibiotikas iekaisuma ātrākai mazināšanai vai izotretinoīns - smagos rozācijas gadījumos, kad antibiotiku lietošana ir neefektīva.

Brimonidīnu saturošs gēls iedarbojas uz asinsvadu sieniņā esošo gludo muskulatūru. Tai saraujoties, notiek asinsvada sašaurināšanās un ievērojami mazinās ādas apsārtums. Efekts saglabājas tik ilgi, kamēr gēls atrodas uz ādas.

Apsārtuma un paplašinātu asinsvadu ārstēšanai izmanto lāzerprocedūras (piemēram, diožu lāzeri) vai intensīvās pulsējošās gaismas iekārtas (intense pulsed light, IPL). Fimatozās rozācijas gadījumā izmanto ablatīvos lāzerus (piemēram, CO2 ablatīvo lāzeriekārtu), taču reizēm nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās.

Lai arī rozācija var attīstīties jebkurā vecumā, tā reti izpaužas pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas. Tās sastopamība pieaug līdz ar nodzīvotajiem gadiem un ir visbiežāk novērojama vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem. 

Rozācija nav tikai sieviešu problēma. Vīriešiem rozāciju novēro retāk nekā sievietēm, bet tā izpaužas ar izteiktākiem simptomiem, to skaitā arī ar fimatozām ādas izmaiņām – notiek ādas sabiezēšanās, palielinoties tauku dziedzeriem ādas rajonos, kur tie ir vislielākā skaitā (T zonā - deguna apvidus, zods, pieres daļa). Turklāt vīrieši visbiežāk nevēršas pie dermatologa līdz ar pirmajām rozācijas izpausmēm – sejas apsārtumu un paplašinātiem asinsvadiem, bet tikai tad, kad parādās pinnēm līdzīgi izsitumi un apjomā palielinās deguns vai citas sejas daļas.

Lāzerprocedūras efektīvi darbojas uz paplašinātajiem asinsvadiem un fona apsārtumu. Šajā gadījumā izvēlas lāzeriekārtas, kas darbojas uz asinsvadiem. Lāzerprocedūru izvēlas arī fimatozās rozācijas gadījumā, ko pamatā novēro vīriešiem, kad notiek sejas ādas sabiezēšana. Sabiezētās ādas likvidēšanai izmanto ablatīvus lāzerus, ar to palīdzību tiek likvidēta sabiezētās ādas virsējā daļa. Atceries, ka lāzerprocedūras neizmanto piņņu ārstēšanai.

Rozācijas gadījumā nevajadzētu aizrauties ar tautas līdzekļu lietošanu. Nereti tiek izmēģināti dažādi dabas produkti, kā piemēram, alveja, zaļā tēja, divdaivu ginka  (Ginkgo biloba) lapu ekstrakts, kam piemīt nelielas pretiekaisuma īpašības, kā arī ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir lavanda, eikalipts, kliņģerīte, tējas koka ekstrakts u.c. dabiskās vielas. Atsevišķos gadījumos šīs vielas īslaicīgi var mazināt atsevišķus simptomus, tomēr jāņem vērā, ka biežāk tas ir nepietiekoši, lai mazinātu rozācijas simptomus ilgtermiņā. Ņemot vērā, ka šiem līdzekļiem trūkst pārliecinošu efektivitātes pierādījumu, to lietošanu nerekomendē nevienas rozācijas ārstēšanas vadlīnijas.