Ekspertu ieteikumi
Atopiskais dermatīts ir nelipīga ādas iekaisuma slimība, kurai ir raksturīga intensīva nieze, pārmērīgs ādas sausums un ekzēmas veida izsitumi. Atopiskajam dermatītam ir hroniska, mainīga gaita, paasinājuma un remisijas periodi, un tas parasti norisinās bērnībā.
80% pacientu atopiskais dermatīts sākas vēl pirms 5 gadu vecuma, bet 60% šo gadījumu, īpaši, ja simptomi ir viegli, tie pavājinās vai izzūd pēc pubertātes vecuma. Tiem, kuriem ir mērena/smaga izpausme, atopiskais dermatīts turpinās arī pēc pubertātes un saglabājas pat pieaugušo vecumā, tādējādi ietekmējot dzīves kvalitāti.
Atopiskā dermatīta diagnosticēšana lielākoties notiek klīniski. Galvenais simptoms ir intensīva nieze, kas noved pie “niezes-kasīšanās” apburtā loka.
Cēloņi ir kompleksi un daudzu faktoru noteikti, te mijiedarbojas ģenētiska predispozīcija, vides faktori, noteiktas imunoloģiskās pārmaiņas un ādas barjerfunkcijas pārmaiņas. Lai gan visi šie faktori ir savstarpēji cieši saistīti, galvenā nozīme atopiskā dermatīta patoģenēzē ir ādas barjerfunkcijas pārmaiņām.
Ādas proteīns ar nefunkcionālām mutācijām ir visbūtiskākais ģenētiskais riska faktors saistībā ar atopisko dermatītu. Šī proteīna funkciju zuduma rezultātā rodas ievērojams transepidermālais ūdens zudums, pastiprinās ādas caurlaidība, un tajā viegli iekļūst vidē esošie alergēni, kas spēj iespiesties ādā un izraisīt tās jutības pastiprināšanos un iekaisumu, kā rezultātā sākas “atopiskais maršs” (t.i., secīgu notikumu ķēde – atopiskais dermatīts, bronhiālā astma, alerģiskais rinīts).
IgE sensibilizāciju, saistītu ar konkrētu pārtiku produktu var izraisīt saskare ar ādu, kas efektīvi nepilda savu aizsargbarjeras funkciju ādā esošā proteīna ģenētiskās mutācijas dēļ. Aizsargbarjeras defekti ļauj ādā iekļūt dažādiem alergēniem, tai skaitā pārtikas olbaltumvielām, kas veicina jutīguma pieaugumu un IgE sintēzi, kas, savukārt, var izraisīt atopiskajam dermatītam raksturīgo ādas iekaisumu.
Tiek lēsts, ka 40% bērnu ar mēreniem simptomiem un, iespējams, daudz lielākam skaitam bērnu, kuri cieš no smaga atopiskā dermatīta, tas ir saistīts ar pārtikas alerģijām. Vēl lielākam īpatsvaram bērnu, kuriem ir atopiskais dermatīts, ir paaugstināts specifiska IgE līmenis, reizēm arī tad, ja nav īstas alerģijas. Tas izskaidro to, kāpēc norisinās tik asas debates par alerģiju lomu atopiskā dermatīta patoģenēzē un attiecībā uz atopiskā dermatīta smaguma pakāpi.
Pārtikas alerģijas izpausmes ādā (kur kā mediators darbojas IgE) ietver akūtu nātreni, angioedēmu un kontakta reakcijas.. Ja atopisko dermatītu saasina saskare ar pārtikas produktu, šādas reakcijas nav IgE veicinātas hipersensitivitātes reakcijas, bet drīzāk aizkavētas reakcijas, un parasti attīstās 2 līdz 6 stundas pēc saskares.
Piens, olas baltums, kviešu milti, soja, zivis un zemesrieksti ir atopiskā dermatīta simptomu paasinājumā visbiežāk iesaistīto pārtikas produktu vidū.
Diagnostiskās pieeja ietver detalizētu anamnēzi, tai skaitā informāciju par bērna vai mātes uzturu, ja bērns tiek barots ar krūti, dūriena raudzes / aplikācijas testi, seroloģiskie testi, lai identificētu ar IgE saistītu sensibilizāciju, un pozitīvo testu klīniskais nozīmīgums.
Atopiskā dermatīta ārstēšana paredz izvairīšanos no izsitumus izraisošiem faktoriem, niezes kontroli, iekaisuma mazināšanu un ādas aizsargbarjeras atjaunošanu.
Lokāli lietojamie medikamenti ietver:
Pārtikas alerģijas neapstrīdami pasliktina atopisko dermatītu bērniem. Reakciju anamnēze, uzturs, ādas testi un specifiskā IgE noteikšana palīdz noskaidrot tos pārtikas produktus, kas, iespējams, ir saistīti ar atopiskā dermatīta noturību un paasināšanos, perorālie testi savukārt ir zelta standarts, lai precīzi noteiktu diagnozi un izstrādātu personīgi pielāgotu uzturu.
Lai gan atopiskā dermatīta patoģenēze ir sarežģīta, jaunākie pētījumi apstiprina ādas barjerfunkcijas traucējumu nozīmi.
Šīs jaunās zināšanas vēl jo vairāk nostiprina priekšstatu par ādas barjerfunkcijas lomu atopiskā dermatīta rašanās un attīstības procesā un uzsver nepieciešamību īstenot mērķtiecīgu terapiju, lai saglabātu ādas integritāti, turklāt arī ādas pienācīgai apūdeņošanai ir būtiska loma šajā procesā.
