Tā kā rozācijas skarta āda ir jutīga, pret to jāizturas ar lielu rūpību. Daudz un dažādi faktori pastiprina rozācijas izpausmes, to vidū karsti dzērieni un alkohols. Šo tēmu apskatījām ar projekta “Pieredze ar rozāciju” dalībniecēm, lai uzzinātu, kāda ir viņu pieredze, lietojot karstus un/vai alkoholiskus dzērienus. Ar eksperta viedokli par šo tēmu dalās dermatologs Dr. Aleksejs Zavorins.
Rozācija - tas nav vienkārši ādas stāvoklis. Pacienti cieš no sejas centrālo apvidu apsārtuma, kas var pastiprināties dažādu nelabvēlīgu faktoru ietekmē un pat radīt karstuma vai dedzināšanas sajūtu. Šie nelabvēlīgie faktori ietver emocionālu satraukumu, ultravioleto starojumu, asus ēdienus, temperatūras svārstības, kā arī alkoholu un karstos dzērienus. Rozācija ir ādas slimība, kas ir daļēji ieprogrammēta mūsu gēnos. Visbiežāk šī slimība skar Ziemeļeiropas izcelsmes cilvēkus ar gaišu ādu, acīm un matu krāsu, it īpaši sievietes. Rozācija var lielā mērā atgādināt pinnes jeb akni, kas parasti asociējas ar pusaudžu vecumu. Tomēr rozācijai nav raksturīgs tauku dziedzeru nosprostojums, un visbiežāk tā attīstās, sākot ar 30 gadu vecumu vai pat vēlāk. Šai ādas slimībai raksturīga pastiprināta asinsvadu jutība un reaktivitāte. Zināms, ka ādā ar rozācijas izpausmēm ir pastiprināta vaniloīda receptoru aktivitāte. Šie receptori spēj uztvert dažāda veida signālus un veicināt asinsvadu paplašināšanos, kas izpaužas kā sarkšana un karstuma sajūta. Viens no vaniloīda receptoru ierosinošiem faktoriem ir tieši karstums. Tādēļ indivīdi ar rozāciju var atzīmēt simptomu paasināšanos pēc karstu dzērienu baudīšanas
Karsti dzērieni
Daudz spekulāciju ir arī par kafijas ietekmi uz cilvēka veselību, tajā skaitā, vai tā var veicināt rozācijas simptomātiku vai tās attīstību. Nesenā pētījumā tika atklāts, ka kafija, neskatoties uz to, ka tas ir karsts dzēriens, var pat kavēt rozācijas attīstību.* Šī pozitīvā ziņa mani – kaislīgu kafijas piekritēju – viennozīmīgi priecē. Jāatzīmē gan, ka, neskatoties uz pētījumu datiem, daži mani pacienti ir atzīmējuši, ka pēc kafijas dzeršanas sarkst un jūt karstumu sejas ādā pat, ja tā ir nedaudz atdzisusi. Tādēļ noteikti ir jāieklausās savā ķermenī, katrs no mums ir individuāls
Karina (35 gadi) stāsta, ka līdz ar rozācijas rašanos ir mainījusi savus ikdienas paradumus, kas attiecas uz karstiem dzērieniem: “Karsta tēja man ļoti patīk. Agrāk dzēru ļoti daudz. Jo karstāka, jo labāk. Tagad izvairos no karstiem dzērieniem, kā arī karstiem ēdieniem. Gaidu, kad dzēriens atdzisīs, jo pretējā gadījumā es dabūšu sarkanu, niezošu seju. Savā ikdienā ar rozāciju piedomāju pie tā, ko varu dzert un ēst. “
Dedzinoša sajūta, iesārts deguns un vaigu gali ir sajūtas, ko izjūt dalībnieces pie temperatūru maiņas karstu dzērienu baudīšanas laikā. Dace (53 gadi): “Par karstiem dzērieniem - ir tā, ka, lietojot tos telpās, nekādu īpašu reakciju nesajūtu. Taču ir bijuši gadījumi, kad karstu dzērienu lietoju ārā ziemas apstākļos, tad gan, laikam lielā temperatūras kontrasta dēļ, vaigos sajūtu karstumu. Arī deguns kļūst sarkans.”
Dacei piebalso arī Marta (45 gadi), stāstot, ka rīta tēja vai kafija neizraisa nepatīkamas ādas sajūtas, taču, videi mainoties dzēriena baudīšanas brīdī, mainās arī sajūtas: “Piemēram, ja es rītu slimību sezonā sāku ar karsto ingvera/citrona/medus dzērienu, tas parasti neizraisa pastiprināta piesārtuma parādīšanos, bet, ja šo dzērienu iedzeru, kad esmu nosalusi un ienākusi siltākās telpās, siltums pārņem visu ķermeni un ļoti bieži vispirms atspoguļojas uz sejas.”
Ar līdzīgu pieredzi dalās arī Dace (53 gadi): “Lietojot karstus dzērienus, ja to daru uzreiz pēc ienākšanas telpā rudens, ziemas vai agros pavasara mēnešos, sejas āda reaģē momentāli - vaigu gali un deguns paliek sārti un karsti.”
Projekta dalībnieces Irina un Baiba stāsta, ka nekādas izmaiņas, lietojot karstus dzērienus, nenovēro, tādēļ to lietošanu neierobežo. Arī Jūlija (51 gads) neatsakās no karstas kafijas tases: “Kafiju dzeru karstu, divas reizes dienā. Neesmu novērojusi nekādu tiešu sakaru starp karsto dzērienu lietošanu un sejas piesarkumu.”
Viņām piebalso arī Dace (47 gadi), sakot, ka “sejas āda īpaši nereağē uz karstu tēju vai kafiju, bet ar alkoholiskajiem dzērieniem gan ir bijušas problēmas, sejas stāvoklis pasliktinās.”
Attiecībā uz alkoholu jāmin, ka rozācijas pacienti nereti ļoti cieš no stigmatizācijas, proti, sabiedrības aizspriedumiem. Apsārtušais deguns, kas tik ļoti bieži novērojams rozācijas pacientiem, sabiedrībā asociējas ar alkoholismu. Tajā pašā laikā absolūtais vairākums indivīdu ar rozāciju nelieto alkoholu pārmērīgi un tiek vainoti šajā grēkā nepamatoti. Tajā pat laikā jāatzīmē, ka alkohols paplašina asinsvadus un pat nelielos daudzumos var izsaukt slimības paasinājumu. Tādēļ rozācijas gadījumā vēlams izvairīties no alkohola lietošanas
Visas projekta dalībnieces atzīst, ka pēc sarkanvīna glāzes novēro nepatīkamas sajūtas, sākot ar vieglu pietvīkumu un beidzot ar niezošu, dedzinošu sajūtu. Maija (28 gadi): “Tieši pēdējā laikā esmu novērojusi, ka pie atsevišķu dzērienu lietošanas mana āda kļūst sārta un niez. Piemēram, nesen bija gadījums, ka, dzerot sarkanvīnu, man bija pat alerģiska reakcija. Līdz šim nebija tā bijis, līdz ar to neizvairījos no sarkanvīna lietošanas, bet tagad esmu uzmanīgāka.”
Projekta dalībniece Silvija stāsta, ka, ja no karstiem dzērieniem izjūt nelielu pietvīkumu, tad pēc sarkanvīna glāzes sajūtas ir daudz nepatīkamākas: “Ir tā, ka no karstiem dzērieniem vaigi kļūst sārti, bet no vīniem sejas āda kļūst sausa un veidojas mazi sarkani aplīši, tāpēc no grādīgiem dzērieniem vajadzētu atteikties, ja vēlamies saglabāt tīru seju.”
Baiba (59 gadi) piebalso, sakot, ka: “pastiprināts sejas un kakla apsārtums rodas no sarkanvīna, arī no karstvīna, tādēļ izvairos no šiem dzērieniem.” Arī Olga (36 gadi) stāsta, ka sarkanvīns iespaido sejas ādas stāvokli, radot diskomforta sajūtu: “Agrāk, kad retos gadījumos iedzēru sarkanvīna glāzi, vienmēr mani vaigi palika sarkani.”
Ar citādu viedokli dalās Madara (36 gadi), stāstot, ka ne karsti dzērieni, ne alkohola lietošana nepastiprina rozācijas izpausmes: "Manai ādai nav nekas pret alkoholiskiem dzērieniem, galvenais ir atcerēties par ūdeni vai nu starp glāzītēm vai nākošajā dienā. Es teiktu, ka mana āda reaģē diezgan labi uz alkoholiskajiem dzērieniem, daudz labāk nekā uz pirts procedūrām."
Savukārt, Maija (28 gadi) ir novērojusi, ka ne tikai karsti vai alkoholiski dzērieni var radīt nepatīkamas sajūtas: “Jāatzīst, ka izvairos arī no “ķīmiskiem” un citrusa bagātiem dzērieniem, bet ir reizes, kad sagribas, un tā ir laimes spēle, āda reaģēs vai nē.”
*Li S, Chen ML, Drucker AM, et al. Association of Caffeine Intake and Caffeinated Coffee Consumption With Risk of Incident Rosacea in Women. JAMA Dermatol. 2018;154(12):1394–1400. doi:10.1001/jamadermatol.2018.3301Li S, Chen ML, Drucker AM, et al. Association of Caffeine Intake and Caffeinated Coffee Consumption With Risk of Incident Rosacea in Women. JAMA Dermatol. 2018;154(12):1394–1400. doi:10.1001/jamadermatol.2018.3301
Ar šiem simptomiem, kas rada tik daudz emocionālu ciešanu, nav jāsadzīvo. Noteikti ir jāvēršas pie dermatologa pēc palīdzības, lai precizētu diagnozi un slimības iemeslus. Kompetents speciālists ieteiks gan atbilstošu ādas kopšanas režīmu, gan arī sastādīs ārstēšanas plānu, kas var ietvert dzīvesveida pārmaiņas, medikamentu lietošanu un, iespējams, pat lāzerprocedūras.
